Kardiologs ir ārsts, kurš specializējies sirds un asinsvadu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.
Kardioloģija ir medicīnas joma, kas koncentrējas uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību – tajā ietilpst saslimšanu izpēte, to savlaicīga atklāšana, ārstēšanas plānošana, profilakse, kā arī atveseļošanās un rehabilitācijas atbalsts.
Medicīnas centra POC kardiologs izvērtē un nosaka sirds un asinsvadu slimības, konsultē pacientus, kuri saskaras ar sirds ritma traucējumiem, paaugstinātu asinsspiedienu vai paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī palīdz gadījumos, kad ģimenē bijušas iedzimtas sirds veselības problēmas vai ir aizdomas par citām sirds saslimšanām. Atkarībā no diagnozes ārstēšana var ietvert gan medikamentus, gan nemedikamentozas metodes.
Der atcerēties, ka sirds un asinsvadu saslimšanas nereti veidojas nemanāmi – sākuma posmā tās var neizraisīt izteiktas sūdzības, bet pirmie signāli parādās tikai vēlāk, kad veselības traucējumi jau ir progresējuši. Tāpēc cilvēks nereti jūtas labi un pie ārsta kardiologa negriežas, līdz brīdim, kad rodas nopietnas veselības problēmas. Līdz ar to kardiologs ne vienmēr paspēj atklāt problēmu pirms būtiska sirds vai asinsvadu bojājuma. Tieši tādēļ speciālisti iesaka periodiski pārbaudīt sirds veselību arī profilaktiski, pat ja sūdzību nav, un nekavējoties pieteikties pie kardiologa, ja parādās jebkādas satraucošas pazīmes. Profilaktiskas pārbaudes ir jo īpaši svarīgas tiem, kuru ģimenes locekļiem ir kardioloģiskas saslimšanas.
Ko dara un kā var palīdzēt kardiologs?
Kardiologs:
- veic sirds ritma, vārstuļu un sirds muskuļa stāvokļa izvērtēšanu, diagnosticē sirds un asinsvadu slimības un izskaidro sūdzību iemeslus;
- konsultē pacientus ar sirds ritma traucējumiem, paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī, ja ģimenē ir iedzimtas sirds veselības problēmas;
- veic koronāro jeb sirds asinsvadu slimību risku izvērtēšanu un sastāda ārstēšanas plānu, kā arī seko līdzi rezultātiem dinamikā;
- nepieciešamības gadījumā pielieto gan medikamentozas, gan nemedikamentozas ārstēšanas pieejas vai koordinē turpmāko ārstēšanu pie citiem speciālistiem;
- palīdz pacientiem atpazīt sirds mazspējas pazīmes, veido profilaktisku un ilgtermiņa veselības plānu.
Kad vērsties pie kardiologa?
Kardiologs noteikti nav tas ārsts, kura apmeklējumu ir iespējams atlikt, jo īpaši ja ir jau parādījušies kādi no šiem simptomiem.
Pie kardiologa ir jāvēršas nekavējoties, ja ir:
- spiedošas, dedzinošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs (bieži lēkmjveidā, parasti ilgst dažas minūtes) – aiz krūšu kaula, var parādīties gan slodzes laikā, gan miera stāvoklī;
- elpas trūkums, aizdusa un nogurums – īpaši fiziskas slodzes laikā, bet reizēm arī miera stāvoklī;
- sirdsklauves – lēkmjveidā vai pastāvīgi, ātras sirdsdarbības sajūta, “pārsitieni”, ir novērots neregulārs pulss;
- bieži piemeklē reibonis, ģībonis vai sajūta, ka tūlīt varētu zust samaņa;
- neizskaidrojams nogurums, spēku izsīkums, samazināta slodzes panesamība, piemēram, pēdējā laikā strauji ir pasliktinājušās fiziskās spējas, rodas grūtības veikt vienkāršas aktivitātes, piemēram, kāpšanu pa kāpnēm;
- kāju un potīšu tūska, smaguma sajūta kājās, kas dažkārt ir novērojama kopā ar elpas trūkumu;
- paaugstināts asinsspiediens vai tā svārstības. Īpaši svarīgi, ja asinsspiediens ir virs 140/90 mmHg vismaz divos atsevišķos mērījumos;
- analīzēs tiek uzrādīts paaugstināts holesterīna līmenis;
- iedzimtība – ja ģimenē bijušas sirds slimības, īpaši agrīnā vecumā, tad pie kardiologa ir jāvēršas uz regulārām, profilaktiskām pārbaudēm;
- cukura vielmaiņas traucējumi vai cukura diabēts, ir liekais svars, mazkustīgums un neaktīva ikdiena;
- smēķēšana, pastiprināta alkohola lietošana, regulāri sāļa ēdiena paradumi, hronisks stress;
- pirms intensīvām sporta slodzēm vai ja vēlies droši atgriezties treniņos pēc ilgāka pārtraukuma;
- ja ir novēroti vairāki no iepriekšminētajiem simptomiem vai krasa vispārējās pašsajūtas un veselības stāvokļa pasliktināšanās.
Ko ņemt vērā nākot vizītē pie kardiologa?
Lai kardiologa vizīte būtu pēc iespējas mērķtiecīgāka, paņem līdzi iepriekšējos izmeklējumus, piemēram, elektrokardiogrammu, asins analīzes, holtera monitorēšanas izrakstus. Tas palīdz ārstam ātrāk saprast situāciju un salīdzināt rādītājus dinamikā. Sagatavo arī lietoto medikamentu sarakstu ar nosaukumiem un devām, vēlams pieminēt arī uztura bagātinātājus, lai var precīzi izvērtēt to ietekmi uz pulsu un asinsspiedienu.
Ja ir iespēja, tad 3 līdz 7 dienas pirms vizītes pierakstīt asinsspiedienu no rīta un vakarā, pievienojot īsu piezīmi par pašsajūtu. Un noteikti atzīmē, kad parādās sūdzības, piemēram, slodzes laikā, stresa brīžos, pēc ēšanas vai naktī, cik ilgi tās ilgst un kas tās pastiprina vai samazina.
