Ārstnieciskā vingrošana ir fizioterapijas metode, kurā fizioterapeita mērķtiecīgi izvēlēti un pielāgoti vingrojumi tiek izmantoti vispārīgās veselības uzlabošanai, kustību funkciju atjaunošanai un dažādu balsta un kustību sistēmas problēmu mazināšanai.
Kustību brīvība ir viena no svarīgākajām cilvēka veselības sastāvdaļām. Taču maldīgs varētu būt uzskats, ka pietiek vienkārši kustēties vairāk. Ja ir novērotas sāpes, kustību ierobežojumi, ir muskuļu vājums, stājas izmaiņas, pārslodze vai ir nepieciešama atveseļošanās pēc lūzumiem, traumas, dzemdībām vai operācijas, būtiski ir kustēties pareizi, kontrolēti un atbilstoši sava ķermeņa iespējām.
Atšķirībā no sporta vai fitnesa nodarbības sporta zālē, ārstnieciskās vingrošanas galvenais mērķis ir krietni vien plašāks kā sasniegt sportisku rezultātu. Ārstnieciskās vingrošana uzdevums ir palīdzēt cilvēkam kustēties kvalitatīvāk, drošāk un ar mazāku diskomfortu, vienlaikus attīstot spēku, stabilitāti, kustīgumu, koordināciju un ķermeņa kontroli. Tieši šo iemeslu dēļ ārstnieciskā vingrošana notiek fizioterapeita vadībā. Pirms vingrošanas fizioterapeits rūpīgi izvērtē cilvēka vispārējo veselības stāvokli un kustību spējas, piemeklē piemērotākos vingrojumus, nosaka atbilstošo slodzi un visas nodarbības laikā seko līdzi vingrojumu izpildei un pacienta pašsajūtai. Ārstnieciskās vingrošanas mērķis nekādā gadījumā nav muskuļu un ķermeņa pārpūle.
Kad ieteicama ārstnieciskā vingrošana?
Ārstnieciskā vingrošana var būt svarīga daļa no ārstēšanas un rehabilitācijas, ja ir piedzīvoti lūzumi, traumas, operācijas un saslimšanas. Ārstnieciskā vingrošana ir arī profilaktisks veids, kā savlaicīgi rūpēties par ķermeni un saglabāt labas kustību spējas jebkurā vecumā un dzīves posmā. Ārstnieciskā vingrošana fizioterapeita vadībā var būt piemērota šādos gadījumos:
- muguras un muguras lejasdaļas sāpju gadījumā;
- kakla un plecu joslas saspringuma vai sāpju gadījumā;
- pie stājas, līdzsvara un koordinācijas traucējumiem;
- muskuļu vājuma vai muskuļu disbalansa gadījumā;
- pie samazināta locītavu kustīguma un locītavu sāpju gadījumā;
- ja jūtams vispārējs ķermeņa stīvums;
- osteoartrīta un citu balsta un kustību sistēmas saslimšanu gadījumā;
- pēc traumām, sastiepumiem un lūzumiem;
- pēc ortopēdiskām operācijām un ortopēdiskām saslimšanām;
- rehabilitācijas laikā pēc ilgstošas mazkustības;
- pirmsdzemdību un pēc dzemdību periodā, kā arī diastāzes gadījumā;
- pie samazinātas fiziskās slodzes tolerances;
- pēc ilgstoša sēdoša darba radīta muskuļu saspringuma un sāpēm galvā, sprandā, mugurā;
- sportistiem pie pārslodzes, traumas un muskuļu disbalansa, kā arī ja tiek piekopts asimetrisks sporta veids;
- cilvēkiem, kuri vēlas drošā un kontrolētā veidā uzlabot savu fizisko sagatavotību.
Ārstnieciskā vingrošana palīdzētu stiprināt iekšējo muskulatūru, uzlabot locītavu kustīgumu, līdzsvaru, koordināciju, stāju. Vingrojumi var palīdzēt mazināt saspringumu, uzlabot elpošanu un vispārējo kustību kontroli, kā arī padarīt kustības drošākas un brīvākas. Ārstnieciskā vingrošana var būt vērtīga arī tad, ja izteiktu sūdzību vēl nav. Savlaicīga uzmanība kustību kvalitātei, muskuļu spēkam, stabilitātei un kustīgumam var palīdzēt saglabāt aktīvu ikdienu ilgāk un nodrošināt augstāku dzīves un kustību kvalitāti. Nereti ārstnieciskā vingrošana palīdz atgūt pārliecību par savu ķermeni. Pēc sāpēm, traumas, dzemdībām vai operācijas cilvēks nereti sāk izvairīties no noteiktām kustībām, baidoties, ka tās izraisīs sāpes vai atkārtotu traumu. Fizioterapeita vadībā kustības iespējams atgūt pakāpeniski un kontrolēti.
Kā ārstnieciskā vingrošana palīdz dažādās situācijās un dzīves posmos?
- Ārstnieciskā vingrošana biroja darbiniekiem un cilvēkiem, kas ilgstoši atrodas sēdus.
Ilgas stundas pie datora un bez pietiekamas atpūtas nozīmē, ka ķermenis daudz laika pavada vienā sēdus pozīcijā. Pat ergonomiska un ērta darba vide nevar aizstāt regulāru kustību. Ilgstoši sēžot darbā, skolā vai strādājot no mājām, var būtiski samazināties muskuļu aktivitāte, veidoties nepatīkams stīvums gūžu un krūšu daļā un vājināties ķermeņa iekšējā muskulatūra. Turklāt var palielināties saspringums kakla, plecu un muguras apvidū, var rasties sāpes. Ārstnieciskā vingrošana sēdoša darba darītājiem palīdz atjaunot kustību dažādību, mobilitāti, muskuļu aktivitāti. Fizioterapeits var palīdzēt ne tikai stiprināt nepieciešamās muskuļu grupas, bet arī apgūt vingrojumus, kurus aktīvi pildīt darbā atpūtas brīžos. Nav obligāti jāgaida, līdz mugura sāk sāpēt vai rodas vēl nopietnākas veselības problēmas. Ārstniecisko vingrošanu ir ieteicams izmantot profilaktiski. Tieši tāpēc piedāvājam grupu nodarbības Vesela mugura!, kas paredzētas tiem, kas ilgstoši atrodas sēdus, izjūt sāpes mugurā un vēlas pēc garas darba dienas izkustināt ķermeni un mazināt spriedzi. Nodarbību grafiks un pieteikšanās apskatāma šeit: grupu nodarbības Vesela mugura!. - Ārstnieciskā vingrošana senioriem.
Saglabāt spēju brīvi pārvietoties un patstāvīgi kustēties ir būtiski jebkurā vecumā. Novecojot pakāpeniski samazinās muskuļu masa un spēks, locītavu kustīgums, līdzsvars un reakcijas ātrums arī vairs gluži nav tāds, kā agrāk. Tas var padarīt sarežģītākas pat ļoti ikdienišķas un līdz šim ierastas darbības. Novecojot ķermenim, grūtākas kļūst tādas aktivitātes kā piecelšanās no krēsla, kāpšana pa kāpnēm, ilgāka pastaiga vai līdzsvara saglabāšana. Senioriem ārstnieciskā vingrošana palīdz saglabāt un uzlabot muskuļu spēku, līdzsvaru, koordināciju un locītavu kustīgumu, kā arī atvieglot pārvietošanos un ikdienas aktivitātes. Regulāra vingrošana var palīdzēt mazināt kritienu risku un ilgāk saglabāt patstāvību ikdienā. Tieši tāpēc piedāvājam grupu nodarbības Senioriem, kas piemērotas cilvēkiem vecumā no 60 gadiem vai visiem tiem, kas priekšroku dod saudzīgām kustībām. Nodarbību grafiks un pieteikšanās apskatāma šeit: grupu nodarbības Senioriem. - Ārstnieciskā vingrošana sportistiem.
Arī fiziski aktīvam un trenētam cilvēkam var būt nepieciešama ārstnieciskā vingrošana. Regulāra viena veida slodze var radīt situāciju, kurā noteiktas muskuļu grupas tiek nodarbinātas vairāk nekā citas. Īpaši aktuāli tas ir asimetriskos sporta veidos, piemēram, tenisā, padel, golfā, daiļslidošanā un sporta veidos, kuros viena ķermeņa puse vai noteikts kustību virziens tiek izmantots biežāk. Laika gaitā var veidoties izteikta ķermeņa asimetrija, kas var rezultēties ar spēka, kustīguma un kustību kontroles atšķirībām starp ķermeņa pusēm. Sportistiem ārstnieciskā vingrošana fizioterapeita pavadībā palīdz mazināt muskuļu disbalansu, uzlabot ķermeņa centra un locītavu stabilitāti, kustību kontroli, mobilitāti. Tā ir īpaši vērtīga arī pēc pārslodzes vai traumas, lai drošāk atgrieztos sportā. Šajā gadījumā ārstnieciskā vingrošana var kļūt par papildinājumu ierastajam treniņu procesam. Tieši tāpēc iesakām konsultāciju un individuālu ārstniecisko vingrošanu kopā ar kādu no mūsu pieredzējušajiem fizioterapeitiem. - Pēc traumām, lūzumiem un operācijām.
Rehabilitācijas procesā kustība tiek atjaunota pakāpeniski. Pēc lūzuma, operācijas vai ilgākas imobilizācijas var samazināties muskuļu spēks, locītavu kustīgums un kustību brīvība. Cilvēks var sākt mainīt ierasto kustību veidu, piemēram, atslogot vienu kāju, klibot vai neapzināti izvairīties no noteiktām kustībām. Ārstnieciskās vingrošanas laikā fizioterapeits palīdz soli pa solim atjaunot nepieciešamās funkcijas. Rehabilitācijas mērķis var būt locītavas kustīguma atjaunošana, muskuļu spēka palielināšana, gaitas uzlabošana, līdzsvara stabilizēšana, slodzes pakāpeniska palielināšana vai droša atgriešanās darbā un sportā. Īpaši nozīmīgi ir ne tikai atgūt spēju izdarīt konkrēto kustību, bet arī panākt, lai cilvēks to atkal veiktu pareizi un droši. Tieši tāpēc iesakām konsultāciju un individuālu ārstniecisko vingrošanu kopā ar kādu no mūsu pieredzējušajiem fizioterapeitiem.
Kāpēc vingrot fizioterapeita vadībā?
Bieži vien cilvēki izvēlas tieši ārstniecisko vingrošanu, jo tā notiek fizioterapeita klātbūtnē. Tātad to vada speciālists ar profesionālo augstāko izglītību. Fizioterapeiti apgūst anatomiju, fizioloģiju, biomehāniku, neiroloģiju, traumatoloģiju, ortopēdiju, rehabilitāciju, funkcionālo novērtēšanu un citas ar cilvēka kustību un veselības atjaunošanu saistītas jomas. Fizioterapeita klātbūtne ir īpaši svarīga cilvēkiem ar sāpēm, kustību ierobežojumiem, hroniskām saslimšanām vai pēc traumām un operācijām, jo nepareizi izvēlēta slodze vai vingrojumu tehnika var ne tikai nedot gaidīto rezultātu, bet reizēm arī pastiprināt esošās problēmas. Piemēram, cilvēkam ar muguras sāpēm var būt nepieciešama pavisam cita pieeja nekā cilvēkam pēc ceļa locītavas operācijas, senioram ar līdzsvara traucējumiem vai sportistam ar muskuļu disbalansu. Tāpēc konsultācijas un vingrošanas nodarbības laikā fizioterapeits izvērtē ne tikai to, ko cilvēks spēj izdarīt, bet arī to, kā viņš kustību veic. Fizioterapeita plašais zināšanu loks ļauj mērķtiecīgi un konkrēti palīdzēt katra individuālajā veselības izaicinājumā. Fizioterapeits izvērtē stāju un kustību kvalitāti, locītavu kustīgumu, muskuļu spēku un saspringumu, ķermeņa stabilitāti, līdzsvaru, koordināciju, kā arī iepriekšējo traumu vai operāciju ietekmi uz kustībām un sāpju parādīšanos.
Dziļā muskulatūra ir ķermeņa stabilitātes pamats
Ārstnieciskajā vingrošanā būtiska uzmanība tiek pievērsta ne tikai lielajiem, virspusēji redzamajiem muskuļiem, bet arī dziļajai muskulatūrai. Dziļie muskuļi ir kā ķermeņa iekšējā stabilizācijas sistēma. Tie palīdz noturēt mugurkaulu un locītavas stabilā pozīcijā, kontrolēt ķermeni kustības laikā un vienmērīgi sadalīt slodzi. Bieži vien fiziski aktīvi cilvēki, sporta zāles apmeklētāji un sportisti uzmanību pievēršot virsējai un redzamajai muskulatūrai. Abas muskuļu grupas darbojas kopā, tāpēc ārstnieciskajā vingrošanā ir svarīgi stiprināt ne tikai lielos, virspusējos muskuļus, bet arī dziļo stabilizējošo muskulatūru. Cilvēkam novecojot vai rehabilitācijas procesā pēc traumām vai saslimšanām, ir īpaši svarīgi stiprināt dziļo muskulatūru, jo tā ir kā visa ķermeņa balsta sistēma, kas nereti tiek atstāta novārtā. Pie stabilizējošās muskulatūras pieder dziļie vēdera un muguras muskuļi, iegurņa pamatnes muskulatūra un citas struktūras, kas kopīgi piedalās ķermeņa centra jeb korsetes stabilizēšanā. Tie ne vienmēr rada lielu vai acīmredzamu kustību, taču sagatavo ķermeni kustībai un palīdz saglabāt kontroli pat ikdienišķās aktivitātēs un kustībās.
Ja dziļā muskulatūra ir vāja, traumēta vai netiek pietiekami trenēta, daļu tās darba var pārņemt citas muskuļu grupas. Rezultātā var veidoties nepatīkams saspringums, kustību kompensācijas un muskuļu disbalanss, kas rezultējas ar palielinātu slodzi uz mugurkaulu vai locītavām.
Mērķtiecīga dziļās muskulatūras stiprināšana palīdz uzlabot mugurkaula un locītavu stabilitāti, stāju, līdzsvaru un kustību kontroli, kā arī vienmērīgāk sadalīt fizisko slodzi. Dziļās muskulatūras trenēšanai nav nepieciešama liela slodze, bieži svarīgāka ir precīza un kontrolēta vingrojumu izpilde.
Speciālisti
Uzzināt vairāk
