Mūsdienu pasaulē, kur stress, mazkustīgums un hroniskas sāpes kļūst par ikdienas sabiedrotajiem, arvien biežāk tiek meklētas dabiskākas un holistiskas pieejas veselības aprūpē.
Viena no šādām pieejām ir osteopātija – ārstniecības metode, kas apvieno medicīnisko zinātni, manuālo terapiju un dziļu izpratni par cilvēka ķermeņa pašdziedinošajiem spēkiem.
Kas ir osteopātija?
Osteopātija ir diagnostikas un ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka visi ķermeņa sistēmu darbības aspekti ir savstarpēji saistīti. Osteopāti uzskata, ka ķermenis ir vienota, gudri organizēta sistēma, kurā skelets, muskuļi, saites, nervu sistēma un orgāni darbojas harmoniski. Ja šī harmonija tiek izjaukta, piemēram, traumas, saspringuma vai dzīvesveida dēļ, var rasties sāpes, diskomforts un funkcionāli traucējumi.
Osteopātijas aizsākumi meklējami 19. gadsimta beigās ASV, kad ārsts Endrjū Teilors Stils (Andrew Taylor Still) izstrādāja šo pieeju kā alternatīvu tolaik bīstamajai medikamentu lietošanai. Viņš uzskatīja, ka, stimulējot ķermeņa dabisko dziedināšanās spēju, iespējams panākt veselību bez ķīmiskas iejaukšanās. Mūsdienās osteopātija tiek praktizēta visā pasaulē, un dažās valstīs osteopāti ir līdzvērtīgi ārstiem ar universitātes grādu.
Lai gan Latvijā osteopātija joprojām ir salīdzinoši jauna joma, tās popularitāte strauji aug. Arvien vairāk cilvēku novērtē dabisku pieeju, kas respektē ķermeņa individualitāti un strādā ne tikai ar simptomiem, bet ar problēmas cēloni.
Saskaņā ar Eiropas Osteopātijas asociācijas datiem, vairāk nekā 500 miljoni cilvēku visā pasaulē katru gadu izvēlas osteopātisko aprūpi.
Ko dara osteopāts?
Osteopāts, līdzīgi ārstam, vispirms rūpīgi iztaujā pacientu, izvērtē viņa sūdzības, slimību vēsturi un veic izmeklēšanu. Atšķirībā no tradicionālā ārsta, osteopāts izmanto manuālo terapiju – maigas, precīzas rokas kustības, lai atjaunotu audu elastību, uzlabotu asinsriti un atbrīvotu saspringtos muskuļus.
Osteopātija nav masāža, bet daudz dziļāka un mērķtiecīgāka pieeja, kas balstīta uz anatomijas un fizioloģijas zināšanām.


Kādi ir ieguvumi?
Osteopātija var būt efektīva gan akūtu, gan hronisku sūdzību gadījumā. Visbiežāk pacienti vēršas pie osteopāta ar:
- muguras un kakla sāpēm;
- galvassāpēm, migrēnām;
- locītavu problēmām;
- stresa izraisītu sasprindzinājumu;
- elpošanas un gremošanas traucējumiem;
- pēc dzemdībām vai traumām;
- bērniem ar miega traucējumiem vai motorās attīstības grūtībām.
Pētījumi liecina, ka osteopātiskā ārstēšana var samazināt sāpju intensitāti līdz pat 30–50% un uzlabot kustību apjomu un dzīves kvalitāti bez nepieciešamības ilgstoši lietot pretsāpju medikamentus.


Kam būtu jādodas pie osteopāta?
1) Cilvēki ar muguras, kakla un locītavu sāpēm
Šīs ir visizplatītākās sūdzības, ar kurām cilvēki vēršas pie osteopāta. Piemēram:
- hroniskas muguras sāpes (īpaši jostas daļā);
- stīvs kakls un plecu joslas saspringums;
- disku trūces vai "iespiests nervs";
- sēžas nerva sāpes (išiass);
- sāpes ceļos, gurnos, elkoņos, plaukstu locītavās.
Osteopāts ne tikai mazinās sāpes, bet arī meklēs cēloni, kas bieži vien atrodas citā ķermeņa daļā (piemēram, ceļa sāpes var būt saistītas ar iegurņa stāvokli vai mugurkaula problēmām).
2) Biroja darbinieki, kas daudz sēž vai strādā pie datora
Ilgstoša sēdēšana, slikta stāja un ekrānu skatīšanās rada:
- apaļus plecus un "ekrāna kaklu";
- galvassāpes un nogurumu;
- plaukstu un apakšdelmu spriedzi (karpālā kanāla sindroms).
Osteopāts palīdz atjaunot ķermeņa simetriju, uzlabo asinsriti un mazinās spriedzi mugurā, kaklā un acīs nogurušajā galvā.
3) Grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā
Grūtniecība rada milzīgas izmaiņas ķermenī – ne tikai vizuāli, bet arī strukturāli:
- sāpes mugurā un iegurnī;
- elpošanas grūtības;
- dzemdību traumas (mātei un zīdainim);
- orgānu noslīdējums vai zarnu darbības traucējumi pēc dzemdībām.
Osteopāts var maigi atvieglot šos simptomus, palīdzēt iegurnim atgriezties normālā pozīcijā un pat sagatavot ķermeni dzemdībām.
4) Zīdaiņi un bērni
Lai arī daudzi vecāki nezina, osteopātija ir ļoti piemērota un efektīva arī bērniem, īpaši agrīnā vecumā. Zīdaiņiem osteopātija var palīdzēt, ja ir:
- kolikas vai gremošanas traucējumi;
- miega traucējumi, raudulīgums, nemiers;
- plakanas galvas sindroms (plagiocefālija);
- kakla muskuļu sasprindzinājums;
- Vecākiem bērniem osteopātija var būt noderīga, ja ir:
- stājas problēmas;
- biežas galvassāpes vai uzmanības traucējumi;
- attīstības kavēšanās vai motorikas izaicinājumi.
Šajā vecumā osteopāta pieskārieni ir ļoti maigi, bez sāpēm un bērnam patīkami.
5) Sportisti un aktīvi cilvēki
Fiziski aktīviem cilvēkiem osteopāts var palīdzēt:
- pēc traumām (saišu sastiepumi, muskuļu savilkumi);
- kā profilakse pēc traumām un pārslodzei;
- uzlabot koordināciju un kustību amplitūdu.
Osteopātija palīdz muskuļiem funkcionēt līdzsvaroti, uzlabo locītavu kustīgumu un paātrina atveseļošanos pēc fiziskas slodzes.
6) Cilvēki ar hronisku nogurumu, stresa pazīmēm un iekšējo orgānu diskomfortu
Osteopātija iedarbojas ne tikai uz muskuļu un skeleta sistēmu – tā var maigi ietekmēt arī autonomo nervu sistēmu, palīdzot līdzsvarot ķermeņa reakcijas uz stresu.
Noderīga, ja:
- bieži ir galvassāpes;
- ir elpošanas grūtības, virspusēja elpošana;
- jūtama vēdera pūšanās, smaguma sajūta, gremošanas problēmas;
- traucē miegs un koncentrēšanās spējas.
Osteopātiskā pieeja palīdz “restartēt” ķermeni un nervu sistēmu, sniedzot ilgstošu vieglumu.
7) Seniori
Novecojot ķermenis kļūst stīvāks, kustību apjoms samazinās, biežāk parādās locītavu sāpes un līdzsvara traucējumi. Osteopātija:
- palīdz saglabāt mobilitāti;
- mazina sāpes un stīvumu;
- uzlabo asinsriti, elpošanu un līdzsvaru;
Tā ir īpaši maiga metode, piemērota arī cilvēkiem ar osteoporozi vai sirds-asinsvadu slimībām.