Viena no biežāk sastopamajām problēmām, kas ietekmē plaukstas un pirkstu funkcijas, ir karpālā kanāla sindroms. Rokas ikdienā veic neskaitāmas kustības, bieži vien pat nepamanot, cik liela slodze tām tiek uzlikta.
Darbs ar datoru, ilgstoša peles un tastatūras lietošana, atkārtotas plaukstas kustības, kā arī fizisks darbs ar rokām var veicināt pārslodzi un diskomfortu. Šis stāvoklis var būtiski apgrūtināt ikdienas aktivitātes, sākot no rakstīšanas un priekšmetu satveršanas līdz pašaprūpei un darba pienākumu veikšanai. Ergoterapijai karpālā kanāla sindroma gadījumā ir nozīmīga loma, jo tā palīdz cilvēkam pielāgot ikdienas paradumus, samazināt slodzi rokām un atgūt pārliecību par savām spējām.
Saskaņā ar neseniem datiem, aptuveni 14,4% no pasaules iedzīvotājiem ir karpālā kanāla sindroms. Detalizēta analīze parādīja, ka karpālā kanāla izplatība ir 11,4% zemu un vidēju ienākumu valstīs un 16,9% augstu ienākumu valstīs, taču visaugstākā izplatība ir Eiropā. Cilvēkiem ar cukura diabētu karpālā kanāla izplatība svārstās no 17,7% līdz 39,3% gadījumu. Interesanti, ka karpālā kanāla sindroms ir biežāk sastopams sievietēm nekā vīriešiem. Dānijas valsts mēroga pētījums parādīja, ka dzimumam specifiski saslimstības rādītāji atšķiras starp darba grupām, pieaugot saslimstībai tiem, kuriem ir lielāka slodze rokām.
Kas ir karpālā kanāla sindroms?
Kas tad īsti notiek mūsu ķermenī, un kur atrodas šis sāpju punkts? Karpālā kanāla sindroma gadījumā tiek nospiests vidusnervs (nervus medianus). Nerva nospiedums visbiežāk mēdz veidoties plaukstas pamatnē – karpālajā kanālā. Tas ir kanāls starp plaukstas kauliem un plaukstas pamatnes saiti, caur kuru iet pirkstu saliecējcīpslas un vidusnervs, kas nodrošina pirkstu jutību. Nerva saspiedumu var izraisīt pārpūle, ilgstošas, vienveidīgas kustības, vairākas slimības, kā arī traumas. Ilgstoša spiediena rezultātā daļa nerva šķiedru iet bojā, radot kustību un ādas jutības traucējumus.
Biežākie karpālā kanāla sindroma simptomi ir tirpšana vai nejutīgums īkšķī, rādītājpirkstā, vidējā pirkstā, sāpes plaukstā vai apakšdelmā, vājums rokā, grūtības satvert priekšmetus. Šie simptomi bieži pastiprinās naktī vai ilgstoši strādājot ar datoru. Karpālā kanāla sindroms var ietekmēt arī īkšķa funkcijas. Ilgstoša vai smaga nerva saspiešana var izraisīt īkšķa aktīvās kustības zudumu, īpaši karpometakarpālajā locītavā. Daudziem pacientiem ar karpālā kanāla sindromu var būt sāpes plaukstas – pirkstu locītavās, kas negatīvi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti. Tāpēc aptuveni 30% cilvēku ar karpālā kanāla sindromu ir arī trauksme un depresija.
Kāda var būt karpālā kanāla sindroma ārstēšanas taktika? Ārstēšana var būt atkarīga no karpālā kanāla sindroma smaguma pakāpes. Tā var būt plaukstas atpūtināšana, ortozes lietošana naktī, dažādu pretiekaisuma līdzekļu lietošana, ergoterapija, fizioterapija, nopietnākos gadījumos būs nepieciešama operācija, lai atbrīvotu nervu. Ja simptomi ir ilgstoši vai parādās rokas vājums, ieteicams konsultēties ar ārstu, jo ilgstošs nerva saspiedums var radīt tā neatgriezeniskus bojājumus.
Kā ergoterapija palīdz novērst karpālā kanāla sindromu?
Ergoterapeits karpālā kanāla sindroma gadījumā novērtē pacienta spējas veikt ikdienas aktivitātes, kā arī izvērtē augšējo ekstremitāšu funkcijas – roku muskuļu spēku, pirkstu veiklību, kustību apjomu locītavās, jušanas traucējumus. Ergoterapeits apmāca pacientam locītavu aizsardzības principus, kā arī iesaka palīglīdzekļus, kas var atvieglot ikdienas aktivitāšu veikšanu. Karpālā kanāla sindroma gadījumā var būt efektīva mīkstās plaukstas locītavas–plaukstas ortozes lietošana, it sevišķi nakts laikā. Šo ortozi ergoterapeits var izrakstīt par valsts budžeta līdzekļiem vai arī to var iegādāties medicīnas preču veikalos. Ergoterapeits iemāca arī specifiskus plaukstas–pirkstu vingrinājumus, kā arī veic kinezioloģisko rokas teipošanu, ja tas nepieciešams. Pie ergoterapeita ir jāvēršas arī pēc karpālā kanāla sindroma operatīvas terapijas, lai atjaunotu roku funkcijas.
Karpālā kanāla sindroms nav tikai īslaicīga tirpšana vai diskomforts plaukstā, kas pāries pati no sevis. Īpaši mūsdienās, kad daudzi cilvēki ikdienā ilgstoši strādā sēdus pie datora, svarīgi pievērst uzmanību roku noslodzei, darba vietas ergonomikai un pirmajām pārslodzes pazīmēm. Ergoterapeits palīdz ne tikai ārstēšanas procesā, bet arī profilaktiski, lai cilvēks varētu drošāk, saudzīgāk un pilnvērtīgāk veikt sev svarīgās ikdienas aktivitātes. Rūpes par rokām ir rūpes par spēju strādāt, būt patstāvīgam un saglabāt kustību brīvību ilgtermiņā.
Raksta autors: Medicīnas centra POC sertificēts ergoterapeits Elza Sebre.
