Ergoterapeita skaidrojums – padomi senioriem un cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem katru gadu pasaulē notiek aptuveni 37,3 miljoni kritienu, kas ir pietiekami smagi, lai būtu vajadzīga medicīniskā palīdzība.
Tas ir milzīgs slogs veselībai un ikdienas dzīvei, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuriem jau ir līdzsvara vai kustību grūtības. Rudens un ziema šo risku tikai pastiprina - ielas apledo, kļūst tumšāks, un mēs biežāk steidzamies. Lai arī risks pastāv, mēs ļoti daudz ko varam darīt, lai kritiena riskus novērstu un sevi pasargātu no kritiena izraisītām traumām un kustību brīvības ierobežojumiem.
Kāpēc ziemā krītam biežāk, un kādas traumas ir tipiskas?
Ziemā palielinās tā sauktās “ielas traumas” - sastiepumi un izmežģījumi, sasitumi, brūces un kaulu lūzumi. Īpaši bieži ārsti redz spieķa kaula jeb plaukstas lūzumus un potīšu lūzumus, kas rodas, mēģinot slāpēt kritienu brīdī, kad pēkšņi paslīd kājas. Mūsu platuma grādos ziemas laikapstākļu izmaiņas ir samērā straujas. Pat vienas dienas laikā sniegotas ietves mijas ar atkalu un “melno ledu”, radot izaicinājumu pārvietoties pa šādu mānīgu segumu. Turklāt dažādi āra darbi šādos sniegotos un slidenos apstākļos kļūst krietni bīstamāki. Arī jumtu un ietvju tīrīšana no sniega un ledus rada traumu risku. Latvijā kritieni ir nopietna sabiedrības veselības problēma. Statistikas dati liecina, ka ziemā traumu uzņemšanas nodaļās pacientu skaits ievērojami pieaug, īpaši pēc atkalas.
Pamats drošībai – piemēroti apavi un laba saķere ar zemi
Par apaviem. Lai cik silti un glīti tie būtu, zolei ir jābūt rievotai un neslīdošai, zābakiem – atbilstošam izmēram un ar zemu, stabilu papēdi. Ievērojami palīdz ziemas radzes jeb uzvelkami pretslīdes uzgaļi apaviem. Tie ieduras sniegā un ledū, rada papildu stabilitāti un saķeri, un tāpēc var jūtami samazināt kritienu risku.
Ja ir samazināts līdzsvars, kustību koordinācijas traucējumi vai sāpes, ir ieteicams apmeklēt ergoterapeitu, kas piemeklēs piemērotu pārvietošanās palīglīdzekli. Dažiem pietiks ar spieķi, citam būs nepieciešami elkoņa kruķi, bet daudziem drošībai un gaitas stabilitātei piemērotākais ir rollators . Šo pārvietošanās palīglīdzekli savām ziemas pastaigām ir iecienījuši seniori un cilvēki ar kustību ierobežojumiem. Rollatori ir ar četriem, stabiliem riteņiem, tie ir aprīkoti ar spēcīgu bremžu sistēmu, tie spēj pārvarēt šķēršļus, kā arī tiem ir dažādas iepirkumu somas vai groziņi, lai visu uzmanību un spēku varētu veltīt iešanai, nevis somu un maisu nešanai.
Ziemas periodā palīglīdzekļiem ir īpaši uzgaļi: spieķiem un elkoņa kruķiem var uzlikt dzelkšņus – tie uz ledus dod pavisam citu saķeres sajūtu. Praktisks papildinājums ir spieķa apgaismojums – to var pievienot atsevišķi vai iegādāties spieķi ar jau iestrādātu gaismu rokturī. Redzamība tumsā ir tiešā veidā saistīta ar drošību. Šādus uzgaļus un piederumus var iegādāties medicīnas preču veikalā veikals.poc.lv.
Ergoterapeita skatījumā nozīmīgs ir arī pareizs spieķu, kruķu un rollatoru augstums un satvēriena drošība ar cimdiem, jo pārlieku slideni ādas cimdi dažkārt pasliktina kontroli. Ja pārvietojaties ar rollatoru, rūpējieties par bremžu regulāru pārbaudi, riteņu protektoru un, ja iespējams, izvēlieties modeli ar platiem riteņiem, kas mazāk slīd sniegā.
Ja ir gadījusies ziemas trauma – svarīgs ir atjaunošanās process.
Ja ir ievēroti visi drošības pasākumi un tomēr ir gadījusies trauma, atkopšanos sāciet ar skaidru plānu kopā ar rehabilitācijas ārstu. Pirmajās dienās svarīga ir sāpju un tūskas mazināšana, pareiza imobilizācija un pakāpeniska slodzes atjaunošana. Ieteicams apmeklēt ergoterapeitu un fizioterapeitu, lai veiksmīgi atgrieztu kustību brīvību un kritiena trauma neliktu par sevi manīt.
Ergoterapeits palīdz pielāgot vidi un māca droši veikt ikdienas aktivitātes, piemēram, apģērbties, mazgāties, pārvietoties. Sastiepumu un lūzumu gadījumā ergoterapeits izvēlas un noregulē palīglīdzekļus, lai pacients varētu kustēties patstāvīgāk un drošāk. Zelta likums - nepārsniegt sāpju robežu, bet virzīties uz priekšu katru dienu: īsas, regulāras nodarbības, pakāpenisks progresējošs slodzes pieaugums, labs miegs un pietiekams uzturs ir pamats tam, lai atjaunoto kustību brīvību un atgrieztos pie ierastā dzīves ritma. Lai atveseļošanās būtu vēl veiksmīgāka, ārkārtīgi liela nozīme ir organisma atjaunošanās procesam. Te ārsti parasti iesaka iziet intravenozo vitamīnu terapijas kursu, kur vērtīgie vitamīni un minerālvielas, kas nepieciešamas atveseļošanās procesā tiek ievadītas uzreiz asinsritē un nodrošina ātrāku efektu un atveseļošanos.
Kad lūzums vai sasitums ir sadzijis, ir laiks apmeklēt fizioterapeitu. Tas palīdz droši atjaunot locītavu kustīgumu, spēku un līdzsvaru, sākot ar maigiem mobilizācijas vingrojumiem un elpošanu, vēlāk pievienojot stabilizējošus un spēka vingrinājumus, gaitas treniņu un nelielu slodzi skartajās ekstremitātēs.
Ziemai ir savs klusais skaistums – sniegotas ielas un mierīgas vakara pastaigas. Lai to izbaudītu, pietiek ar dažiem apdomīgiem soļiem un rūpēm par sevi. Uzvelciet drošus apavus, paņemiet uzticamu balstu un ieplānojiet ceļu. Rūpes par drošību nav bailes, bet gan mīļš žests pret sevi un saviem tuvākajiem. Ieklausieties savā tempā, atcerieties elpot un ļaujiet ziemai būt draugam: lēnāks solis, drošāks ceļš, lielāka kustību brīvība ilgtermiņā.
Raksta autors: Medicīnas centra POC sertificēts ergoterapeits Elza Sebre.
