Audiologopēdija ir medicīnas nozare, kas palīdz cilvēkiem ar runas, balss, valodas, fonācijas un rīšanas traucējumiem.

Audiologopēds novērtē, diagnosticē un ārstē šīs problēmas bērniem un pieaugušajiem.

Audiologopēda mērķis ir uzlabot cilvēku spēju sazināties un veikt ikdienas darbības, piemēram, ēst un dzert, bez grūtībām.

Kāpēc audiologopēdija ir svarīga?

Efektīva saziņa ir būtiska mūsu ikdienas dzīvē. Ja cilvēkam ir grūtības ar runu vai valodu, tas var ietekmēt viņa pašapziņu, sociālās attiecības un pat profesionālo dzīvi. Piemēram, bērniem ar runas attīstības aizkavēšanos var rasties grūtības skolā un saskarsmē ar vienaudžiem. Tāpēc individuālās nodarbības ar audiologopēdu sekmēs pareizu valodas attīstību un runas plūdumu, kā arī veidos pareizu skaņu izrunu, veicinās lasīšanas un rakstīšanas prasmes.

Audiologopēds ir neatsverama palīdzība bērniem, lai attīstītu tik ļoti svarīgo smalko motoriku. Savlaicīga audiologopēda palīdzība var novērst šīs problēmas un veicināt veiksmīgu attīstību.

Audiologopēds - kad apmeklēt?

Audiologopēda konsultācija var būt noderīga šādos gadījumos:

Audiologopēds bērniem:

• Ja bērns līdz 1 gada vecumam nesāk izmantot pirmos vārdus;
• Ja 2–3 gadu vecumā bērns neizrunā vienkāršus teikumus vai viņa runa ir grūti saprotama;
• Ja bērnam ir grūtības ar skaņu izrunu, piemēram, viņš izrunā "r" kā "l";
• Ja bērns stostās vai viņam ir citi runas plūduma traucējumi.

Audiologopēds pieaugušajiem:

• Pēc insulta vai galvas traumas, kad rodas runas vai rīšanas traucējumi;
• Ja parādās balss problēmas, piemēram, aizsmakums, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas;
• Ja ir grūtības ar rīšanu, kas var izraisīt aizrīšanos vai ēšanas problēmas.

Ko sagaidīt no audiologopēda vizītes?

Pirmajā tikšanās reizē audiologopēds parasti:

1. Saruna: Izrunājas ar pacientu vai viņa vecākiem, lai noskaidrotu problēmas būtību un vēsturi. Ja bērnam ir novērots ierobežots vārdu krājums, ir jāsagatavo neliels saraksts ar vārdiem vai vārdu apzīmējumiem, kurus bērns mēdz lieto ikdienā;
2. Novērtējums: Veic dažādus testus un novērojumus, lai saprastu traucējumu veidu un smagumu;
3. Plāns: Izstrādā individuālu terapijas plānu, kas var ietvert regulāras nodarbības, mājas uzdevumus un ieteikumus turpmākai rīcībai. Ļoti svarīgi ir regulāri pildīt noteiktos uzdevumus. 

Regulāra sadarbība ar audiologopēdu un mājas uzdevumu pildīšana ir būtiska, lai sasniegtu labākos rezultātus. Jo agrāk tiek uzsākta terapija, jo efektīvāka tā būs. Ja pamanāt sev vai savam bērnam kādas no minētajām pazīmēm, nevilcinieties meklēt palīdzību pie audiologopēda. Savlaicīga rīcība var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti un veicināt veiksmīgu saziņu ar apkārtējiem.

Video - audiologopēdija

Kad apmeklēt audiologopēdu? Protezēšanas un ortopēdijas centrs sniedz atbildi.

Speciālisti

Džesika Devjatņikova

Kvalificēts audiologopēds.

Uzzināt vairāk

Evita Bugaja

Sertificēts audiologopēds.

Uzzināt vairāk

Kardiologs ir ārsts, kurš specializējies sirds un asinsvadu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Kardiologs diagnosticē sirds un asinsvadu slimības, sniedz konsultācijas pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu holesterīna līmeni, ja ģimenē ir iedzimtas sirds veselības problēmas, arī citu sirds slimību gadījumos.

Kardiologs ārstē sirds slimības ar medikamentozajām un nemedikamentozajām (transkatetrālajām) metodēm.

Kardiologs - kad apmeklēt?

• Ja ir aizdomas par sirdskaiti vai sirds mazspēju, par ko liecina paātrināta sirdsdarbība un elpošana, pastiprināta svīšana, nogurums pie nelielas fiziskas slodzes u.c. simptomi,
• pēc sirds ķirurģiskas operācijas/manipulācijas, lai izvēlētos tālāko ārstēšanu,
• ja ir aizdomas par sirds ritma traucējumiem,
• ja bijis ģībonis fiziskas slodzes laikā,
• ja ģimenē iedzimtas sirds problēmas, kas izraisījušas pēkšņu nāvi,
• ja ilgtermiņā novērots stabili paaugstināts asinsspiediens.

Kā sagatavoties vizītei?

Apmeklējot kardiologu, lūdzu, ņemiet līdzi visus iepriekšējo izmeklējumu rezultātus vai izrakstus, ja tādi ir veikti un izsniegti. Šādā veidā Jūs ietaupīsiet savu un ārsta laiku, kā arī finanšu līdzekļus par atkārtotu izmeklējumu veikšanu.

Vizītes laikā

Kardiologs sarunā ar pacientu noskaidro sūdzības, izskata līdzpaņemtos izmeklējumus (ja tādi ir veikti u ir pieejami), kā arī precizē iespējamās slimības iemeslus un izpausmes. Kardiologs veic izmeklēšanu, izskaidro sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, sastāda vispusīgu izmeklēšanas plānu, lai novērtētu slimības smagumu un izvēlētos pareizāko ārstēšanas taktiku.

Speciālisti

Dr. Viktorija Skuja

Sertificēta kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste.

Uzzināt vairāk

Dermotologs ir ādas ārsts, kas specializējas plaša spektra ādas, nagu, matu un gļotādas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Ārsts dermatologs venerologs diagnosticē un ārstē vairāk kā 3000 slimību.

Tāpat ārsts dermatologs venerologs veic arī dažādu ādas veidojumu likvidēšanu ar kriodestrukcijas (saldēšanas) metodi:

• papilomas,
• kārpas,
• varžacis,
• u.c.

Mūsu centra ārsti dermatologi palidzēs piemeklēt optimālākos risinājumus katra pacienta ādas problēmām, vadīs Jūsu ārstniecības procesu, un, ja nepieciešams, piesaistīs citus nepieciešamos augstas kvalifikācijas speciālistus.

"Protezēšanas un ortopēdijas centra" ārsts dermatologs piedāvā Jums augstākās kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus un uz pacientu orientētu servisu. Lai nodrošinātu nemainīgi augstu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, mēs nodrošinām plašu dažādu ārstu-speciālistu klātbūtni mūsu centrā un izmantojam tikai mūsdienīgas diagnostikas metodes.

Kad apmeklēt?

Kad noteikti apmeklēt ārstu dermatologu venerologu?

Ārstu dermatologu venerologu ieteicams noteikti apmeklēt, ja Jums ir:

• Nieze;
• Dzimumzīmes;
• Ekzēma;
• Akūtas ādas saslimšanas (alerģisks dermatīts, eritrodermija, u.c.);
• Ādas parazitārās slimības;
• Pusaudžu un pieaugušo akne (pinnes);
• Psoriāze (zvīņēde);
• Rozācija (kuperoza, jutīga sejas āda);
• Demodekoze (ādas ērcītes izraisīts iekaisums);
• Atopiskais dermatīts;
• Herpes simplex, herpes zoster (vīrusu infekcijas);
• Furunkuloze, streptodermija (strutainas ādas infekcijas);
• Ādas un nagu sēnīšu un citas infekcijas;
• Ādas veidojumu (dzimumzīmes, hemangiomas, seboreiskā keratoze, dermatofibromas un citu) izmeklēšana ar dermatoskopijas metodi;
• Ikdienas ādas kopšanas ieteikumi atbilstoši ādas tipam un stāvoklim;
• Uztura ieteikumi pie dažādām ādas saslimšanām.
• u.c.

Ādas slimību profilakse

Ārstu dermatologu venerologu ieteicams apmeklēt regulāri, lai veiktu profilaktisko apskati. Tas palīdz diagnosticēt ādas slimības to sākumstadijā, kas novērš ilgstošu ārstēšanu, ja slimība jau ir ielaista.

Ārstu dermatologu venerologu ir ieteicams apmeklēt vismaz reizi gadā, ja:

• pacientam ir gaiša āda, kas viegli apdeg saulē;
• pacientam ir vasaras raibumi un rudi vai gaiši mati;
• pacientam iepriekš ir bijuši saules apdegumi;
• pacienta tuvam asinsradiniekam ir bijusi onkoloģiska ādas saslimšana;
• pacientam ir lielas vai daudz dzimumzīmju (lielākas par 5 mm vai vairāk kā 50 gab.).

Kā sagatavoties vizītei?

Apmeklējot ārstu dermatologu venerologu, ja ir pieejami, jāņem līdzi visi ar konkrēto problēmu vai saslimšanu saistītie slēdzieni un izraksti, kas saņemti iepriekš pie dažādiem speciālistiem ambulatorās iestādēs, slimnīcās, u.c. Tas ļaus ārstam dermatologam venerologam iegūt maksimāli daudz informācijas lai noteiktu diagnozi un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas metodi.

Šī informācija palīdzēs arī taupīt pacienta laiku un līdzekļus, lai nepieciešamos izmeklējumus nevajadzētu veikt atkārtoti.

Vizītes laikā

Pacientam vizītes laikā pie ārsta dermatologa venerologa ir jāinformē ārsts par visām alerģiskām saslimšanām un citām slimībām, arī tādām slimībām, kam ir vai var būt iespējamas izpausmes uz pacienta ādas, gļotādas, nagiem un/vai matiem.

Pacienta vizītes laikā ārsts dermatologs venerologs izskatīs pacienta līdzpaņemtos iepriekšējos izmeklējumus, noskaidros sūdzības un precizēs problēmu. Ja nepieciešams, ārsts dermatologs venerologs diagnozes precizēšanai veiks ādas biopsiju vai dos norīkojumu pacientam veikt papildus izmeklējumus.

Hroniskas ādas slimības

Savs dermatologs ir īpaši būtisks pacientiem, kuriem ir kāda hroniska ādas slimība ar iespējamiem saasinājumiem, vai arī ir cits iemesls, kāpēc nepieciešams atrasties ādas ārsta - ādas veselības speciālista uzraudzībā.

Savs dermatologs

Kāpēc meklēt savu dermatologu?

Katram pacientam ir būtiski atrast savu ārstu dermatologu venerologu, kurš ilgtermiņā kļūs par Jūsu ādas veselības speciālistu. Apmeklējot savu ārstu dermatologu venerologu, Jums ir daudz priekšrocību:

• psiholoģiskais un fiziskais komforts, jo ārsts Jums jau būs pazīstams;
• ārsts jau pārzinās jūsu slimības vēsturi;
• regulāras profilaktiskas apskates - vieglāka plānošana;
• Jums būs pieejams speciālists, ar kuru sazināties arī akūtos gadījumos.

Seksuāli transmisīvās slimības (STS)

Arsts dermatologs venerologs ārstē arī seksuāli transmisīvās slimības (STS). STS jeb venēriskās slimības ir slimības, ko pārnes seksuāli transmisīvā ceļā. STS ierosinātāji ir vairāk nekā 30 dažādas baktērijas, parazīti, sēnītes un vīrusi.

Šo slimību nodošana (infekciju transmisija) citam cilvēkam var notikt gan ar dažādiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, spermu, asinīm, vagināliem vai rektāliem izdalījumiem, gan arī vienkārši veselam cilvēkam saskaroties ar slima cilvēka slimības perēkli - bojātu ādu.

Laicīgs ārsta dermatologa venerologa apmeklējums atsevišķu STS gadījumā var Jūs pasargāt no ilgstošas ārstēšanās, vai pat novērst neatgriezeniskas izmaiņas visos orgānos un nervu sistēmā, kam var sekot invaliditāte vai pat nāve.

Speciālisti

Dr. Vadims Viktorovs

Sertificēts dermatologs, venerologs.

Uzzināt vairāk

Ārsts internists novērtē kopējo pacienta veselības stāvokli, kā arī diagnosticē un ārstē iekšķigās slimības. Ārstam internistam ir arī pamatzināšanas par cilvēka nervu sistēmas slimībām - to diagnostiku un ārstēšanu.

Sporta ārsts sniedz konsultācijas gan sportistiem, kas aktīvi trenējas ar parastu vai palielinātu slodzi, gan arī bērniem un pieaugušajiem, kas tikai vēlas uzsakt savas sporta gaitas vai fiziski aktīvas brīvā laika nodarbības ar palielinātu slodzi.

Jums sāp spranda ar sāpju izstarojumu uz rokām, notirpumu? Jums ir sāpes jostas daļā ar izstarojumu uz kājām, notirpumu? Šie var būt nopietnas saslimšanas pirmie signāli, tāpēc neatlieciet vizīti pie neiroķirurga vertebrologa!

Neiroķirurgs vertebrologs ir speciālists, kas nosaka diagnozi un ārstē galvas smadzeņu, muguras smadzeņu, mugurkaulāja un perifēro nervu bojājumu gadījumos.

Neiroķirurga - vertebrologa galvenais uzdevums ir uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un pēc iespējas atgriezt to ierastajā dzīves ritmā.

Neiroķirurgs - ārstēšanas metodes

Neiroķirurgs vertebrologs konsultē un ārstē slimniekus ar tirpšanu un sāpēm rokās un kājās, kā arī hroniskām muguras un galvas sāpēm. Atkarībā no nervu bojājumu pakāpes, neiroķirurgs vertebrologs izvēlas atbilstošu ārstēšanas metodi - (ķirurģisku ārstēšanu vai konservatīvu) medikamentozu ārstēšanu, blokādes jeb injekciju terapiju (medikamentu ievadīšana blakus nervam), fizioterapija, fizikālā terapija vai ķirurģiska ārstēšana.

Vertebroloģija

Vertebroloģija ir neiroķirurģijas apakšnozare - zinātne par mugurkaulāju un tā saslimšanām. Spēcīgas galvassāpes, stīva un / vai sāpoša mugura, sāpes pieceļoties vai pieliecoties - tie ir tikai daži ar mugurkaula saslimšanu saistīti simptomi, kas var norādīt uz osteohondrozes, radikulīta, mugurkaula deformācijas, kā arī citu, smagāku saslimšanu - skoliozes, starpskriemeļu disku trūces u.c. attīstību. Šādi simptomi norāda uz nepieciešamību apmeklēt neiroķirurgu vertebrologu.

Problēmas ar mugurkaulu mūsdienās ir ļoti daudziem cilvēkiem, to attīstību veicina sēdošs darbs un mazkustīgs dzīves veids. Mugurkaula saslimšanu savlaicīga diagnostika un ārstēšana pie neiroķirurga - vertebrologa ir efektīvas un ātras izveseļošanās pamats. Lai savlaicīgi novērstu mugurkaula saslimšanu attīstību nepieciešama neiroķirurga - vertebrologa konsultācija.

Slimības un simptomi

Neiroķirurgs vertebrologs var palīdzēt, ja ir konstatētas sekojošas slimības vai simptomi:

• muguras sāpes kakla, krūšu, jostas daļā;
• muguras sāpes, kas izstaro un kājām vai rokām;
• galvas smadzeņu un mugurkaula traumas gadījumā (samaņas zaudēšana, troksnis ausīs, koordinācijas traucējumi, galvas sāpes un pasliktināta informācijas uztveršana);
• trīszaru nerva neiraļģija (sāpes, iekaisums) - neirovaskulārs konflikts;
• asinsizplūdumi smadzenēs;
• idiopātiska intrakraniāla hipertensija;
• asinsvadu trombi, kas var izraisīt insultu;
• smadzeņu asinsvadu jaunveidojumi (aneirismas, arteriovenozas malformācijas, kavernomas, angiomas);
• galvas smadzeņu audzēji (gliomas, glioblastomas);
• hipofīzes adenoma (audzējs);
• galvas smadzeņu apvalku audzēji (meningiomas);
• muguras smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalku audzēji, veidojumi;
• dzirdes nerva neirinomas (Švannomas);
• neiralģija;
• mugurkaula disku trūce;
• roku tirpšana;
• perifērā neiralģija;
• karpālā kanāla sindroms;
• normāla spiediena hidrocefālija, okluzīva hidrocefālija, komunicējoša hidrocefālija;
• kompresijas neiropātijas- nervu iespoieduma sindromi, karpālā kanāla, kubitālā (elkoņa) kanāla un citi nervu iespieduma sindromi.

Blokādes

Blokādes veic neiroķirurgs vertebrologs – Dr. Rihards Ļuļēns:

• Paravertebrālas blokādes, sakroileālo locītavu blokādes un epidurālās blokādes;
• Blokādes pie kompresijas (nervu saspieduma) neiropātijām rokās un kājās:
  • karpālā kanāla sindroma (vidusnerva saspieduma plaukstas pamata kanālā),
  • elkoņa nerva kompresijas plaukstas pamatnes un elkoņa rajonā,
  • tarsālā kanāla sindroma,
  • n. peroneus profundus kompresijas neiropātijas.

Neiroķirurgs vertebrologs Rihards Ļuļēns ir Latvijas Neiroķirurgu biedrības biedrs.

Speciālisti

Dr. Rihards Ļuļēns

Kvalificēts neiroķirurgs, vertebrologs.

Uzzināt vairāk

Traumatologs ortopēds (balsta sistēmas ārsts) specializējas locītavu, skeleta, muskuļu un citu balsta aparāta slimību, traumu (tai skaitā sporta traumu) diagnostikā un ārstēšanā.

Traumatologi ortopēdi piedāvā plaša spektra ortopēdiskās operācijas, tai skaitā dažāda veida artroskopiskās operācijas. Tās veic praktiski visām locītavām. Biežāk tās tiek veiktas ceļa locītavai, pleca locītavai un pēdas locītavai.

Traumatologs ortopēds - kad apmeklēt?

Traumatologu ortopēdu ieteicams apmeklēt, ja ir šādas sūdzības:

• iedzimtas vai iegūtas roku vai kāju deformācijas, saīsinājumi vai citas anomālijas,
• iedzimtas vai iegūtas pēdu deformācijas,
• balsta un kustību orgānu sistēmas slimības: klibošana, gaitas traucējumi, sāpes,
• gaitu traucējošas lūzumu, izmežģījumu, sasitumu, sastiepumu, cīpslu un muskuļu traumu sekas,
• nestabilitāte ceļa locītavā,
• sporta trauma,
• skeleta trauma.

Kā sagatavoties vizītei?

Apmeklējot traumatologu ortopēdu - ķirurgu, lūdzu, ņemiet līdzi visus iepriekšējo izmeklējumu rezultātus vai izrakstus jebkurā formā, gan no stacionāriem, gan no ambulatorām izmeklēšanām. Šādi Jūs ietaupīsiet gan savu un ārsta laiku, gan arī finanšu līdzekļus par dublējošiem izmeklējumiem.

Vizītes laikā

Traumatologs ortopēds, pēc iepazīšanās ar jau esošiem izmeklējumiem un pacienta apskates un slimības diagnostikas, izveidos individuālu ārstēšanas plānu, nosakot konservatīvu vai ķirurģisku ārstēšanu.

Ja tas būs nepieciešams, traumatologs ortopēds var izmantot kompleksu pieeju pacienta ārstēšanai, sadarbojoties ar citiem speciālistiem: reimatologiem, fizioterapeitiem, algologiem, neirologiem, vertebrologiem, u.c. ārstiem.

Ja nepieciešams,  traumatologs ortopēds pacientu var nosūtīt uz papildizmeklējumiem, piemēram:

• datortomogrāfiju,
• magnētisko rezonansi,
• ultrasonogrāfiju,
• rentgenu,
• u.c.

Speciālisti

Dr. Guntis Eihenbergs

Kvalificēts traumatologs ortopēds.

Uzzināt vairāk

Ārsts rehabilitologs jeb Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts pārzina visu vecuma grupu pacienta funkcionēšanas un dzīves kvalitātes jautājumus, kā arī sniedz konsultāciju to uzlabošanai.

Rehabilitologa konsultācija

Rehabilitologs konsultācijas laikā novērtē:

• pacienta veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionālos ierobežojumus;
• medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;
• sastāda rehabilitācijas programmu / plānu, uzrauga tās norisi un sniegtos rezultātus.

Rehabilitologa konsultācijas laikā ārsts rehabilitologs pacientiem pēc slimībām, traumām, ar funkcionāliem ierobežojumiem veic diagnostiku, profilaksi un ārstēšanu, kā arī sastāda rehabilitācijas plānu, kā ar fizikālās medicīnas / rehabilitācijas procedūru palīdzību ir iespējams ātrāk atveseļoties.

Kas ir rehabilitācija?

Medicīniskās rehabilitācijas mērķis ir pacientiem ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem nodrošināt šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, t.i. saglabāt viņa optimālo fiziskās, sensorās, intelektuālās, psihiskās un sociālās funkcionēšanas līmeni. Rehabilitācija ietver plašu palīglīdzekļu un aktivitāšu klāstu no vairākām, t.sk. fizikālās medicīnas nozarēm.

Kā tradicionālākās un plašāk zināmās rehabilitācijas aktivitātes ir, piemēram, ārstnieciskā masāža, fizioterapijas procedūras, ārstnieciskā vingrošana un citas fizikālās terapijas metodes.

Rehabilitācijas plāns

Ārsts rehabilitologs atbilstoši pacienta veselības stāvoklim sastāda ārstēšanas plānu, kas īstenojams gan valsts apmaksātā finansējuma, gan maksas pakalpojumu ietvaros.

Rehabilitologa konsultācijas laikā arī izsniedz izziņas par pacienta funkcionālo stāvokli, t.sk. priekš VDEĀVK (veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija).

Rehabilitologs bērniem

Parasti bērnu pie rehabilitologa uz rehabilitologa konsultāciju nosūta ģimenes ārsts.

Rehabilitologu bērniem noteikti ir ieteicams apmaklēt, ja tiem ir ķermeņa asimetrija, pazemināts vai paaugstināts muskuļu tonuss, ģenētiskas vai neiroloģiskas slimības vai gūžu displāzija.

Video

Vairāk par vīriešu veselību un rehabilitāciju var uzzināt šajā video:

Speciālisti

Dr. Arnis Nulle

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

Uzzināt vairāk

Dr. Aelita Gaile

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

Uzzināt vairāk

Dr. Antonija Poželene

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.

Uzzināt vairāk

Dr. Lidija Razumihina

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, akupunktūras ārsts.

Uzzināt vairāk

Dr. Anna Zakajeva

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, osteopāts.

Uzzināt vairāk

Fizioterapeits ir ārstniecības persona – funkcionālais speciālists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm (t.sk., darbu) un saistību ar pašsajūtu (piemēram, sāpēm).

Fizioterapeita konsultācija

Pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas fizioterapeita konsultācijas laikā, kopīgi ar pacientu (vajadzības gadījumā arī iesaistot piederīgos, piem., bērniem) tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas atbilstošas un pacientam pieņemamas fizioterapijas metodes.

Arī gadījumos, kad cilvēks ir devies pie fizioterapeita uz konsultācju veselības veicināšanas un saslimšanu profilakses nolūkā, sākumā tiek izvērtēts cilvēka fiziskais funkcionālais stāvoklis un iespējamie veselības riski cilvēka ikdienā (piem., neergonomiska darba poza). Tad fizioterapeits izstrādā rekomendācijas un ieteikumus veselības nostiprināšanai un saslimšanu profilaksei konkrētajam cilvēkam, jo katrs mēs esam individuāls, ar savām spējām, iespējām, vēlmēm un dzīves mērķiem.

Kad apmeklēt fizioterapeitu?

Fizioterapeits var palīdzēt:

• pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanām: piemēram, locītavu artrozes, reimatoidais poliartrīts, dažāds mugurkaulāja saslimšanas u.c.;
• atveseļošanās posmā pēc dažādām traumām;
• pie nervu sistēmas saslimšanām un traumām: piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas, bērnu cerebrālā trieka, muguras un galvas smadzeņu traumatisku bojājumu sekas, polineiropātijas u.c.
• pie sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām: piemēram, atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta un pēc dažādām sirds operācijām;
• pie elpošanas sistēmas saslimšanām: piemēram, bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c.
• fizioterapeits var palīdzēt arī daudzos citos gadījumos.

Fizioterapeits un slimību profilakse

Fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Pareizi piemeklētas un dozētas fiziskās aktivitātes ir būtiskas fizioterapijas metodes gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā (profilaksē).

Pareizi veikti aktīvi vingrojumi fizioterapeita vadībā spēj mazināt ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt pietiekošu muskuļu spēku un garumu, kas vēlāk ļaus izvairīties no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām.

Savlaicīgi skolas vecuma bērnam fizioterapeita konsultācijas laikā konstatēti un koriģēti stājas traucējumi, ļaus izvairīties no nopietnu problēmu attīstības vēlākā vecumā.

Video

Speciālisti

Inga Gražule

Sertificēta fizioterapeite.

Uzzināt vairāk

Mārtiņš Svilāns

Sertificēts fizioterapeits.

Uzzināt vairāk

Laura Balode

Sertificēta fizioterapeite.

Uzzināt vairāk

Kristīne Indriča

Kvalificēta fizioterapeite, slinga speciāliste.

Uzzināt vairāk

Daniels Kuzņecovs

Sertificēts fizioterapeits.

Uzzināt vairāk

Anžela Volkova

Sertificēts fizioterapeits, kineziologs, slinga un aurikulārās terapijas speciālists

Uzzināt vairāk

Nataļja Drjagalova

Sertificēts fizioterapeits

Uzzināt vairāk

Eduards Dovgaļecs

Sertificēts fizioterapeits.

Uzzināt vairāk

Podologs rūpējas par pacienta pēdu veselības stāvokli.

Podologs novērtē pēdu, pēdu ādas un kāju nagu veselības stāvokli, konstatē izmaiņas to izskatā un struktūrā, kā arī veic nepieciešamos izmeklējumus: vibrācijas un spiediena sajūtu pārbaudi, temperatūras sajūtu pārbaudi, asinsrites pulsa pārbaudi, u.c.